Kucēna apmācības pamati.

Ievads.

Ģimenē ir ieradies jauns pārstāvis – kucēniņš. Lai izveidotos pozitīva un prieka pilna kopdzīve ar visiem ģimenes locekļiem, ir jāizprot, kā jāveido savstarpējās attiecības saimē, kurā ir suns. Tā kā suņi ir bara dzīvnieki, tiem ir ģenētiski ieprogrammēts dzīvot pēc zināmiem noteikumiem, pakļauties līderim, kas ir noteicis bara likumus, pie kuriem tad visam baram arī konsekventi ir jāturas. Respektīvi – visiem ģimenes locekļiem jāveido vienots attiecību modelis ar kucēnu – ja kas ir aizliegts, tad aizliegts vienmēr. Lai kucēna apziņā nostiprinātos vērtību sistēma un režīms viņa saimē. Un šo modeli nosaka saimnieks, apmācības procesā ierādot kucēnam pamatnoteikumus.

Ja kucēns agrīnā vecumā jau ir iepazinis attiecību un kopējās sadarbības pamatprincipus, tad turpmākā apmācība norit ļoti ātri un veiksmīgi, sniedzot prieku un gandarījumu gan saimniekam, gan sunim. Jo – kas gan sunim ir vis-vis-vis- lielākais apbalvojums – priecīgs un laimīgs saimnieks, kas ar uzslavu, glāstu un kārumu pateiksies savam četrkājainajam partnerim par kopīgu, produktīvu sadarbību!

Sagatavošanās nodarbībai.

Kad plānota nodarbība ar kucēnu pie instruktora, vēlams kucēnu 12 h nebarot, lai paaugstinātu vēlmi mācīties, kā arī pirms nodarbības izstaidzināt, lai kucēns nokārto visas dabiskās vajadzības. Uz nodarbību ierasties minūtes 5-10 pirms noteiktā laika, lai kucēns un arī saimnieks spētu nedaudz adaptēties jaunā vidē, lai mazinātos spriedze.

Inventārs:

  1. Kakla siksna;
  2. Pavada (~1.5 m);
  3. Mīksti kārumi (novārīti vistu mādziņu gabaliņi, sieriņš, smalki sagriezta gaļiņa, akniņas apžāvētas utt.) un gana daudz, lai pietiktu līdz nodarbības beigām 🙂 ;
  4. Jostas somiņa, vai apģērbs ar ērtām kabatām, lai veikli var tikt pie jauniem kārumiem;
  5. Mīksta mantiņa rotaļām;
  6. Ūdens, bļodiņa;
  7. Maisiņi „dāvaniņu” sakopšanai.

Padomi ikdienai.

Ikdienā – pastaigu laikā komunicēt ar kucēnu, atkārtot nodarbībās apgūtās iemaņas, spēlēties, skraidīt, spēlēt „sunīšus” – respektīvi – stiprināt savstarpējo kontaktu. Mērķis: lai kucēnam ir interesanti tikai ar saimnieku, lai saimnieks viņam būtu viss – gan barotājs, gan rotaļu biedrs, gan aizstāvis grūtās situācijās – prasīgs līderis, kas var gan pamatoti norāt, gan samīļot par labi padarītu darbu.

Un neaizmirstiet arī pastaigu laikā ņemt līdzi kārumus, lai par katru kopējā sadarbībā paveikto uzdevumu kucēns saņemtu gan uzslavu, gan kārumu. Un atcerieties sunīti ļoti slavēt par labi paveiktu uzdevumu – lai pozitīvā saskarsme ņem virsroku pār negatīvo – jo ikdienas dzīvē mums daudz nāksies kucēnam gan aizrādīt, gan sarāt par nedarbiem. Svarīgi, lai noliedzošā komanda (fu, nē, nedrīkst, ai-ai utt.) izskan nepareizās rīcības laikā. Tikko suns novērš uzmanību no nedarba, seko Jūsu apstiprinošā komanda (labi, jā, super, malacis utt.) un pieaicinot kucēnu pie sevis, to ļoti saslavējam (par atteikumu no nedarba un par pienākšanu pie jums). Šāda sadarbības metode ir ļoti svarīga, lai kucēnam izveidojas nosacījuma reflekss – paklausīt ir izdevīgāk: „Kad esmu labs, tad mani slavē, cienā ar gardumiem un pat spēlējas – tas taču ir forši!!!” 🙂

Darbību secība veicot vingrinājumus:

  1. komanda,
  2. žests,
  3. izpildījums,
  4. vārdiska uzslava (Labi! / Super! / Jā! / Malacis! / Utt.)
  5. kārums,
  6. atbrīvojošā komanda (brīvs, viss, ok, staigā utt.),
  7. samīļošana, spēlēšanās (spēlēšanos izmantojam pēc nepieciešamības – pēc īsa, labi paveikta uzdevuma vai arī pēc vairāku vingrinājumu grupas).

Vingrinājumi apmācības sākumposmam.

  1. Radināšana pie vārdiņa: vārds – skatiens – pienākšana – uzslava – kārums – atbrīvojošā komanda.
  2. Sekošana rokai ar kārumu.
  3. Valsis – griešanās ap savu asi gan pa labi, gan pa kreisi (koordinācijai);
  4. Izvešana blakus pozīcijā, pozīcijas stiprināšana;
  5. Soļi blakus pozīcijā;
  6. Komandas: sēdi – guli, sēdi – stāvi, guli – stāvi (komplekss);
  7. Fiksācijas kustībā (sēdi, guli, stāvi), sekojot rokai (koordinācija);
  8. Pastaiga pie brīvas pavadas – ar vārdiņu un kontrastkustību (ja nepieciešams) un uzmanības momentu apbalvošana;
  9. Piesaukšana no lielāka attāluma;
  10. Izturības – sēdi, guli.
  11. Noliedzošā komanda (Fu! Nedrīkst! Nē! Ai-Ai! utt).

Nodarbību ar kucēnu pārtraukt tad, kad kucēns vēl ir aktīvs, gatavs turpināt sadarbību. Saimnieks apzināti pārtrauc darbošanos, lai suns paliek „uz viļņa”. Kādēļ tas ir nepieciešams? Ņemot vērā, ka Jūsu barā līderis ir saimnieks – viņš nosaka, kad beigsies nodarbība, respektīvi – stiprina savu līdera statusu suņa acīs. Jānoķer mirklis, kad suns jau ir gana pastrādājis, bet vēl nav zaudējis interesi par kopīgo sadarbību, tādējādi veicinot šī intereses saglabāšanos līdz nākošajai nodarbībai, kuru suns gaidīs ar lielu nepacietību un strādās vēl azartiskāk.

Veiksmi darbā!

 

Zaiga 🙂