Suņa un saimnieka sadarbība.

Motivācija.

Motivācija ir iekšējas intereses, dziņas, vēlmes, nostājas, kas izraisa dzīvu būtņu aktivitāti un virza viņu rīcību. Motivēšanas process ir vajadzības un mērķa nospraušana, un tai sekojoša darbība mērķa sasniegšanai.

Suņa vēlme saņemt ko, viņaprāt, vērtīgu par kādu darbību ir motivācija. Motivējošie elementi sunim var būt:

  1. Ēdiens;
  2. Manta;
  3. Rotaļa;
  4. Emocijas
  5. Pieņemšana sabiedrībā;
  6. Darbības process.

Motivēts suns ir gatavs izdarīt visu, lai iegūtu sev vēlamo balvu.

Ja suns ir pārsātināts ar kādu no iepriekš minētiem motivējošiem elementiem, tad apmācības process var kļūt neiespējams un saimnieks kļūst bezspēcīgs.

Ja suns ir ļoti motivēts uz ēdienu, apmācība labi veiksies, ja izmantosim kārumus. Ierastā vidē kārumi arī var būt vienkāršāki, bet apmācību laukumā vai treniņā – ārpus ierastās vides kārumiem jābūt īpaši gardiem un suni motivējošiem, jo sunim būs daudz citu kairinātāju un uzmanību novērsošu faktoru, kas traucēs pievērsties kopdarbībai ar saimnieku.

Mantiņai un rotaļai ar suni ir liela nozīme saimnieka uz suņa dinamiskā kontakta nostiprināšanai. Līdzīgi kā skolā starpbrīži – arī suņu apmācībā šo motivējošo sadarbību izmanto gan suņa garīgās slodzes atslābināšanai, gan papildus motivācijai turpmākajam darbam. Ir suņi, kam mantiņa ir krietni lielāks motivātors par kārumu.

Emocijas – pozitīvā saskarsme starp saimnieku un suni ir neatsverama apmācības sastāvdaļa. Suns ir sociāla būtne, kas ļoti smalki izjūt saimnieka noskaņojumu, kaut arī vārdos mēs bieži izpaužamies citādi… Suņa slavēšanai par pareizi veiktu uzdevumu ir milzīga vērtība! Un ne tikai sunim. Saimnieks šajā komunikācijas procesā, pavisam nemanot, pats atveras, attiecības un kontakts ar suni uzlabojas – līdz ar to arī arvien prasmīgāk un produktīvāk virzās pats apmācības process.

Pieņemšana sabiedrībā.

Sociālā vide ir ļoti būtiska suņa apmācības procesos. Ja suns ikdienā ir pārsātinājies no komunikācijas ar saimnieku, ja nodarbības kļūst pārāk biežas, suns var sākt izvairīties no šī kontakta. Ir ļoti saprātīgi jāizvērtē nodarbību biežums, intensitāte un saturs, jo arī pārlieku liela slodze var „nosist” vēlmi sadarboties.

Kad visi augstākminētie motivējošie faktori ir sabalansēti izmantoti un sadarbība kļuvusi par mērķtiecīgu un regulāru procesu – gan suns, gan arī saimnieks sāk ilgoties pēc šīm aktivitātēm. Tad rituālās darbības – gatavošanās treniņam, kārumu griešana, treniņsomas kārtošana, ceļš uz nodarbību – viss jau rosina sunī vēlmi darboties.

Jau sākotnējā apmācības procesā jūs un jūsu apmācību treneris izvērtēs, kuri tieši jūsu sunim ir vismotivējošākie elementi. Prasmīgi tos izmantojot, suņa apmācība būs patīkams, sabalansēts un abpusēji izglītojošs dzīvesveids. Lai saimnieka un suņa kontakts iegūtu īpašu kvalitāti, vēlams, lai motivējošie elementi pārsvarā tiktu saņemti no saimnieka – cilvēka, kas apmāca un trenē suni!