Bernes ganu suns – šķirnes apraksts
Bernes ganu suns
Bernes ganu suns ir ar senu izcelsmi, vēsturiski izmantots kā iejūga suns un sargsuns, ka arī kā liellopu dzinējs Alpu vidienes apgabalos ar Berni. Mūsdienās šī košā trīskrāsainā šķirne ir iemantojusi lielu popularitāti daudzās valstīs, arī Latvijā. Šie suņi ir ar labu pielāgošanās spēju, lieliski kompanjoni un ģimenes mīluļi, kā arī labi apmācāmi un komunikabli. Bernietis ērti jutīsies gan privātmājā ar plašu teritoriju, gan arī dzīvoklī, ja nodrošināsiet tam piekiemi daudz pastaigu, pozitīvu apmācību un, galvenais, sociālo komunikāciju ar savu saimnieku un tā ģimeni.
Raksturs un uzvedība
Bernieši ir ļoti atsaucīgi, darboties griboši suņi, kas ar entuziasmu apgūs jaunas zināšanas, lai sagādātu savam saimniekam prieku. Pēc labi padarīta darba un sātīgas māltītes bernietis laiskosies saimnieka tuvumā. Riešana šai šķirne nav raksturīga – bernietis ar īsu rējienu var pabrīdināt saimnieku par svešinieka ierašanos, bet ilgstoša, neapstādināma riešana nav tipiska bernietim. Tāpat kā jebkuram sunim, arī bernietim ir nepieciešama mērķtiecīga, agrīna socializācija gan cilvēku, gan sugasbrāļu vidū.
Kopšana
Bernes ganu suns ir apveltīts ar skaistu trīskrāsu kažoku, kas ir vai nu gandrīz taisns, vai nedaudz viļņots ar biezu pavilnu, kas apmatojuma maiņas laikā ir rūpīgi jāķemmē. Izteikta apmatojuma maiņa ir 2 reizes gadā un ilgst aptuveni 2 nedēļas. Kažoks labi pašattīrās, mazgāšana – tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Ik pa laikam jāpiefrizē ataugušais apmatojums uz ķepiņām un jāpielīdzina ausu vilnas forma. Kā jebkuram sunim, regulāri jāapgriež nagi, jāseko ausu, acu un zobu higiēnai. Jāraugās, lai uzturs būtu sabalansēts, izsniegts ar mēru, jo šai šķirnei ir ļoti laba apetīte. Īpaši svarīgi agrīnā vecumā sekot līdz uztura kvalitātei, nepieciešamības gadījumā nodrošinot kucēnu ar papildus barības vielām, lai uzturētu veselas locītavas un pareizu vielmaiņu intensīvas augšanas periodā.
Šķirnes standarts (FCI Nr.45)
FCI šķirnes standarts Nr.45
Bernes ganu suns (Bernese Mountin Dog)
Izcelemes valsts Šveice
Spēkā esošā oficiālā standarta publicēšanas datums 25.03.2003.
Pielietojums Sākotnēji Bernes ganusuns tika izmantots kā sargsuns, ganu suns un iejūga suns fermās Bernes kantonā, mūsdienās tiek izmantots kā ģimenes mīlulis un universāls darba suns.
FCI klasifikācija
2.grupa Pinčeri un šnauceri, molosi, Šveices ganusuņi un citas šķirnes 3.apakšgrupa Šveices ganusuņi
Bez darbu spēju pārbaudes.
Īss šķirnes vēsturiskais apraksts
Bernes ganu suns ir fermu suns ar senu izcelsmi, kurš tika izmantots kā sargsuns un iejūga suns, kā arī kā liellopu dzinējs Alpu priekškalnes reģionos un vidienes apgabalos ap Berni. Sākotnēji tas tika nosaukts par “Dirbačleru” Dirbahas ciemata, kurš atrodas netālu no Rigisbergas Bernes Kanonā, kroga vārdā, kur šie trīskrāsainie, garspalvainie fermu suņi bija īpaši daudz sastopami. Daži šīs šķirnes pārstāvji jau bija izrādīti izstādēs 1902.,1904. un 1907.gadā, un 1907.gadā daži Burgdorfas reģiona suņu audzētāji nolēma veicināt šīs šķirnes selekciju, dibinot “Šveices dirbačleru klubu”, nosakot šķirnes raksturīgākās pazīmes. Burgdorfas suņu izstādē 1910.gadā daudzi šā reģiona fermeri atveda savus Dirbačleras suņus, lai tos demonstrētu, kopumā tika eksponēti jau 107 šīs šķirnes pārstāvji. Kopš tās dienas suns, kurš tika pārdēvēts par Bernes ganu suni, sekojot citu Šveices suņu šķirņu nosaukumu piemēram, ļoti ātri kļuva populārs Šveicē un Vācijas pierobežas apgabalos. Šodien, pateicoties savai trīskrāsainajai spalvai un lieliskajai pielāgošanās spējai, Bernes ganu suns ir populārs visā pasaulē un tiek augsti vērtēts kā labs ģimenes mīlulis.
Kopējais iespaids
Garspalvains, trīskrāsains, spēcīgs un veikls, skaustā augstāks par vidējo augumu darba suns ar spēcīgām kājām; harmoniski un labi veidots.
Svarīgākie izmēri
* Skausta augstums : ķermeņa garums (mērot no pleciem līdz sēžas pauguram) = 9 : 10, ķermenis drīzāk kompakts, nekā pagarināts.
* Ideāla attiecība – skausta augstums : krūšu dziļums = 2 : 1.
Uzvedība un raksturs
Pašpārliecināts, uzmanīgs, modrs, bezbailīgs ikdienas situācijās; labsirdīgs un uzticīgs saimniekam un ģimenes locekļiem, pašpārliecināts un mierīgs pret svešiniekiem; vidēji aktīvs, paklausīgs.
Galva
Spēcīga, proporcionāla kopskatam, ne pārāk masīva.
Galvaskauss
Galvaskausa augšdaļa: Skatoties no priekšas un profilā, nedaudz ieapaļa. Pieres rieva vāji izteikta. Pāreja: Labi izteikta, ne pārmērīgi.
Purns
Degungals: melns.
Purns: spēcīgs, vidēja garuma, purna muguriņa taisna.
Lūpas: cieši piegulošas, melnas.
Žokļi / Zobi spēcīgi, pilns šķērsveida sakodiens (dzeroklis 3 (M3) netiek ņemts vērā). Pieļaujams arī taisns sakodiens.
Acis tumši brūnas, mandeļveida ar cieši piegulošiem acu plakstiņiem. Nav ne pārāk dziļi novietotas, ne izvirzītas uz āru. Atkārušies acu plakstiņi ir uzskatāmi par trūkumu.
Ausis trīsstūrveida ar noapaļotu galu, vidēja lieluma, augstu novietotas, miera stāvoklī nokarenas tuvu galvai. Kad suns ir modrs, auss pamatnes aizmugurējā daļa ir piepacelta, bet auss priekšējā daļa paliek tuvu galvai.
Kakls
Spēcīgs, muskuļots, vidēja garuma.
Ķermenis
Augšējā līnija: virzienā no kakla uz skaustu veido nedaudz nolaidenu, harmonisku līniju, tālāk iet taisni un horizontāli.
Mugura stingra, taisna un horizontāla.
Jostas vieta plata un spēcīga, skatoties no augšas nedaudz šaurāka par krūtīm.
Krusti noapaļoti.
Krūtis platas un dziļas, sniedzas līz elkoņiem; krūšu priekšdaļa skaidri izteikta; platais, ovālais krūšu kurvis pēc iespējas vairāk izstiepts uz aizmuguri.
Krūšu-vēdera līnija viegli kāpjoša virzienā no krūtīm uz pakaļkājām.
Aste kupla, jāsniedzas vismaz līdz pēdām; sunim atrodoties miera stāvoklī tā nokarājas taisni uz leju, kustībā tiek nesta muguras līmenī vai nedaudz virs tās.
Ekstremitātes
Spēcīgi veidotas.
Priekškājas, skatoties no priekšas taisnas un paralēlas, diezgan plati novietotas.
Pleci – gara, spēcīga, slīpa, ļoti labi pieguloša krūtīm un muskuļota lāpstiņa veido ne pārāk platu leņķi ar pleca kaulu.
Pleca kauls garš, slīpi novietots.
Elkoņi cieši pieguloši ķermenim, nav nedz izvērsti, nedz savērsti.
Apakšplecs spēcīgs, taisns.
Pēdvidus skatoties no sāniem gandrīz taisns, skatoties no priekšas ar apakšplecu veido taisnu līniju.
Priekšķepas īsas, ieapaļas ar cieši sakļautiem, labi izliektiem pirkstiem. Nav nedz izvērstas, nedz savērstas.
Pakaļkājas – skatoties no aizmugures taisnas un paralēlas, nav novietotas pārāk cieši kopā. Ciska gara, plata, spēcīga un muskuļota.
Ceļu locītava – skaidri izteikts leņķis.
Apakšciska gara, slīpi novietota.
Lecamā locītava spēcīga, ar labi izteiktu leņķi.
Pēda novietota gandrīz vertikāli. Piektie pirksti ir jāamputē (izņemot valstis, kur tas ir aizliegts ar likumu).
Pakaļķepas nedaudz mazāk izliektas nekā priekšķepas, nav nedz izvērstas nedz savērstas.
Gaita/kustības
Jebkura ātruma gaitā saglabā pareizas un līdzsvarotas kustības ar plašu soli; garš solis uz priekšu, spēcīgs atspēriens; rikšojot gan skatoties no aizmugures, gan priekšas kājas kustas taisni uz priekšu.
Apmatojums
Garšs, spīdīgs, taisns vai nedaudz viļņains.
Krāsa piķa melna pamatkrāsa ar piesātinātiem dzeltenbrūniem lāsumiem uz vaigiem, virs acīm, uz visām četrām kājām un krūtīm, baltiem plankumiem sekojošajās vietās:
* tīri balts, simetriska josla uz galvas, kura stiepjas pāri purna abām pusēm virzienā uz degunu; šī josla nedrīkst sasniegt dzeltenbrūnos plankumus virs acīm un nedrīkst sniegties tālāk par lūpu kaktiņiem;
* mēreni plats, nepārtraukts balts plankums uz kakla priekšējās daļas un krūtīm.
* Vēlams: baltas ķepas, balts astes galiņš.
* Pieļaujams: mazs, balts plankums uz kakla izliekuma, mazs balts plankums ap anālo atveri.
Lielums
Skausta augstums: suņiem 64-70 cm, ideāli: 66-68 cm, kucēm 58-66 cm, ideāli: 60-63 cm.
Trūkumi
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un tas ietekmē suņa veselību un labklājību.
* Nedrošs.
* Smalki kauli.
* Neregulārs griezējobu izvietojums, ja sakodiens ir pareizs.
* Citu zobu, izņemot 2PM1 (premolars 1), trūkums; M3 (dzerokļi 3) netiek ņemti vērā.
* Apmatojums:
– izteikti sprogaina vilna;
– krāsas un plankumu trūkumi:
– trūkst baltās krāsas uz galvas;
– pārāk liela josla uz purna un/vai laukums uz purna sāniem ievērojami sniedzas pāri mutes kaktiņiem;
– balta apkakle;
– liels, balts plankums uz kakla izliekuma (lielāks par 6 cm diametrā);
– liels, balts plankums ap anālo atveri (lielāks par 6 cm);
– balti plankumi uz priekškājām, kas sniedzas augstāk par pēdvidus pusi (“zābaki”);
– izteikti nesimetrisks balts plankums uz galvas un/vai krūtīm;
– uz krūšu baltā plankuma melni punktiņi vai melnas svītras;
– “netīri” balts (spēcīgi izteikti pigmentācijas plankumi);
– melna vilna ar brūnu vai sarkanīgu nokrāsu.
Diskvalificējoši trūkumi
* Agresīvs, nervozs vai izteikti bailīgs.
* Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts
* Šķelts degungals.
* Nepilns sakodiens vai pārkodiens, šķībs žoklis.
* Viena vai abas zilas acis (bezkrāsainas acis).
* Entropija, ektropija.
* Mezglaina aste, aste gredzenā.
* Īsa vilna, dubultais apmatojums.
* Cits apmatojums nekā trīskrāsains.
* Cita pamatkrāsa nekā melna.
Piezīme
* Suņiem jābūt diviem pēc izskata normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā nolaidušies sēklinieku maisiņā.
* Vaislai izmantojami tikai funkcionali un klīniski veseli suņi, kuri atbilst sķirnes tipam.